Lauku vēsture – svarīga integrētās audzēšanas sastāvdaļa
Jau iepriekš blogā esam pieskārušies tēmai par integrēto audzēšanu, kur izskaidrojām, kādas prasības sagaida Latvijas lauksaimniekus sākot ar 2021. gadu. Šajā rakstā iedziļināmies vienā no šo noteikumu prasībām – lauku vēstures veidošanai un tam, kādēļ lauka vēsture ir svarīga ne tikai lai pildītu likumā noteiktās prasības, bet arī var kalpot kā palīgs saimniecības vadībā un attīstībā.
Lauka vēstures veidošana, lai arī obligāta prasība, nebūtu jāuzskata par apgrūtinājumu – tieši pretēji, ilgtermiņā tā parāda katra lauka īpašības, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu, kā arī novērš kļūdu atkārtošanos. Veicot nelielu aptauju Lauksaimniecības domubiedru grupā, noskaidrojām, ka lielākoties zemnieki veido lauku vēsturi paši sev, tomēr arī pārbaudes ir svarīgs faktors.
Lauku uzskaites veidošana ir svarīga, lai spētu izvērtēt veikto darbību pamatojumu, efektivitāti un rezultātu. eAgronom komanda ir rūpīgi strādājusi, lai pielāgotu savu lauku vēstures atskaiti LR likumdošanas prasībām.
Sāc veidot lauku vēsturi ar eAgronom
Šajā rakstā vispirms apskatām likumā noteiktās prasības, bet pēc tam pievēršamies tam, kādēļ lauku vēsture nepieciešama arī pašam lauksaimniekam.
Lauka vēstures prasības
Likums (4.8.punkts) nosaka, ka lauku uzskaites sistēmā ir jābūt iekļautiem šādiem rādītājiem:
- Lauka nosaukums vai numurs un platība;
- Audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs;
- Īstenotie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi. Ja izmantota kodne, norāda tās nosaukumu, devu, apstrādāto daudzumu un apstrādes datumu
- Sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība
- Agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums;
- Mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums;
- Kaļķošanas vai ģipšošanas datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās, ja tāds pasākums ir īstenots;
- Kaitīgā organisma izplatības dinamika un kultūrauga attīstības stadija
- Izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, norādot arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;
- Ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums;
- Citi ar kultūrauga audzēšanu saistītie darbi (piemēram, augu barošanās diagnostika, laistīšana).
Kā šī informācija noder lauksaimniekam?
1. Lauka nosaukums vai numurs un platība
Šajā gadījumā ir iespējams izmantot LAD sniegto informāciju – lauka numuru un platību. Tomēr, ja lauku ir daudz un pēc numuriem tos atcerēties ir grūti, vari izmantot eAgronom sniegto iespēju laukiem pievienot arī to nosaukumus (skatīt attēlā).
2. Audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs
Šī informācija ir nepieciešama gan kontroles darbiniekiem, gan lauksaimniekiem, lai noskaidrotu, vai ir pienācīgi veikta augu maiņa, kas ir svarīgs integrētās audzēšanas nosacījums, kā arī nozīmīgs rīks, kā ilgtermiņā rūpēties par augsnes kvalitāti. Katrs laukaugs patērē noteiktu barības vielu un mitruma daudzumu, atstāj atšķirīgus daudzumus zaļās masas un ietekmē arī citus rādītājus, ko ir svarīgi zināt, plānojot nākamo kultūraugu (attēlā – augu sekas plānotājs).
Tas vēlāk noder arī domājot par plānotās ražas daudzumu, piemēram, dažādi pētījumi ir pierādījuši, ka ziemas kviešu ražas ir būtiski augstākas, ja tos audzē pēc zirņiem, kartupeļiem vai āboliņa un vidējās ražas atšķirība var būt mērāma pat ar 45% zemākām ražām, izvēloties audzēt tikai ziemas kviešus 4 un vairāk gadus pēc kārtas.
eAgronom piedāvā iespēju plānot savus kultūraugus, kā arī piešķirt tiem augu sekas plānus. Zemāk esošajā attēlā redzams kultūraugu pārskats, kā arī pārskata perioda organiskās vielas līdzsvars augsnē.
3. Īstenotie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi
Šī informācija jāpiefiksē tad, ja sēklas kodināšana notiek saimniecībā uz vietas. Sēklas kodināšana palīdz ierobežot dažādu slimību riskus un veicināt dīgstu attīstību. Tomēr, svarīgi ir kodināšanu veikt atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajam, ievērojot pareizu kodnes devas un ūdens attiecību. Apstrādes daudzums un datums vajadzīgs arī tādēļ, lai pats lauksaimnieks atcerētos, kad graudi kodināti. Sēklai ir svarīgi, ka kodne iesūcas tās dziļākajos slāņos, līdz ar to ir jāpaiet instrukcijā noteiktajam laikam. Sējot pārāk ātri, kodnes iedarbība samazinās un tas var spēcīgi ietekmēt gan ražas daudzumu, gan kvalitāti.
4. Sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība
Ar sējas pasākumiem saistītā informācija ir svarīga, lai izvairītos no liekas augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas. Piemēram, ja izsējas norma ir zemāka par rekomendēto, tad sējumi būs retāki un dos iespēju nezāļu attīstībai, kas savukārt liks lauksaimniekam lemt par AAL lietošanu un ietekmēs ne tikai dabu, bet arī zemnieka maciņu. Tādēļ ir svarīgi ievērot ražotāja rekomendācijas – ne tikai lai ievērotu noteikumus, bet arī tādēļ, lai novērstu liekus pasākumus un tēriņus.
eAgronom sistēmā ir pieejams arī izsējas normas kalkulators, kas ērti pieejams, pievienojot sējas uzdevumu.
5. Agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums
Šajā lauka uzskaites sadaļā tiek fiksēti visi augsnes apstrādes pasākumi (piem., aršana) un arī augšanas laikā veikti pasākumi (piem., vagošana), kā arī to veikšanas datumi. Aizvien populārākām paliekot gan minimālās augsnes apstrādes, gan tiešās sējas tehnoloģijām, pašam lauksaimniekam būtu vēlams fiksēt visus agrotehniskos pasākumus, lai saprastu to efektivitāti.
6. Mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums
Mēslošanas pasākumu informācija vajadzīga, lai noteiktu to, vai mēslošanas plānā aprēķināto barības elementu daudzums nav ticis pārsniegts, kā arī, lai sekotu līdzi tam, kurā datumā un ar kādu pamatojumu mēslošana ir veikta. Mēslošanas pasākumu fiksēšana ir svarīga arī ilgtermiņā, lai spētu aprēķināt, kādam teorētiski būtu jābūt augsnes sastāvam un attiecīgi lemt par turpmākajām darbībām.
7. Kaļķošanas vai ģipšošanas datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās, ja tāds pasākums ir īstenots;
Tāpat kā iepriekšējā punktā – kaļķošanas vai ģipšošanas laiks un devas ir svarīgi, lai plānotu nākošos darbus un sekotu līdzi augsnes veselīgumam un kvalitātei.
8. Kaitīgā organisma izplatības dinamika un kultūrauga attīstības stadija
Šos datus nosaka, regulāri monitorējot laukus un fiksējot novērojumus uzskaites sistēmā. Novērojumu veikšanas laikā ir jāpieraksta kaitīgā organisma sastopamība – nezāļu, kaitēkļu un slimību klātbūtne. eAgronom sistēmā ir iespējams pievienot arī novērojuma uzdevumu katram laukam. Šajā uzdevumā ir atvēlēta vieta piezīmes pievienošanai, kur attiecīgi iespējams ierakstīt nepieciešamos datus – gan kultūrauga attīstības stadiju, gan novērotos kaitēkļus, ja tādi ir. Šie ieraksti automātiski parādās lauku vēstures izdrukā. Vēlāk, balstoties uz šiem ierakstiem, ir iespējams pamatoti plānot augu aizsardzības pasākumus.
Attēlā zemāk ir ekrānšāviņš no eAgronom mobilās aplikācijas – novērojumu, tāpat kā citus uzdevumus, ir iespējams fiksēt arī atrodoties uz lauka.
9. Izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, norādot arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu
eAgronom lauku uzskaites sistēmā šie ieraksti nonāk automātiski, ja tiek plānoti un izpildīti attiecīgie augu aizsardzības uzdevumi. Piemēram, plānojot smidzināšanu sistēmā ieraksta, kuru līdzekli un kādās devās jālieto uz konkrētā lauka. Daļai produktu ir pievienotas arī atļautās devas, kas brīdina par iespējamiem pārkāpumiem.
Darbinieks saņem šo uzdevumu savā viedtālrunī un pēc darba pabeigšanas atzīmē to kā izdarītu. Sistēma automātiski pievieno šo paveikto uzdevumu laukam un, veidojot lauku vēstures atskaiti, ievieto to attiecīgajā sadaļā, norādot visu likumā prasīto informāciju.
10. Ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums
Ražas novākšanas datums un ražas daudzums nepieciešams, lai pārliecinātos par veikto aktivitāšu efektivitāti, tādējādi zemas ražas gadījumā ir iespējams noskaidrot, kuras no veiktajām darbībām ir bijušas kļūdainas un kurā posmā kļūda ir pieļauta.
eAgronom ražas novākšanas laikā ir iespējams pievienot kravas gan no datora, gan izmantojot mobilo aplikāciju (zemāk – mobilās aplikācijas ekrānšāviņš).
Pēc tam iespējams veikt ražas analīzi, salīdzinot divus laukus un uz tiem veiktās darbības.
Kā veidot lauku vēsturi – katra brīva izvēle
Likumā nav paredzēts konkrēts veids, kā jāveic lauku uzskaite – to var veikt gan uz papīra, gan elektroniskā veidā, piemēram, Excel vai izmantojot specializētas saimniecības pārvaldības programmas. eAgronom ir viena no pārvaldības programmām, kuras daļa ir automātiska lauka vēstures veidošana visas sezonas garumā. Vēlāk lauka vēsturi iespējams eksportēt Excel formātā, veikt nepieciešamos labojumus, kā arī izdrukāt.
Ar eAgronom lauku vēsturi Tu varēsi gan pieņemt labākus lēmumus par savu lauku nākotni, gan arī vienmēr būsi gatavs VAAD pārbaudēm.
Citi raksti par integrēto audzēšanu:
